Sākoties Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, 30.jūnijā, Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Cēsu novada pašvaldības organizēts pasākums jeb pieņemšana “Kultūra galvās, pilīs un sētās”.

Klātesošos ar pasākuma uzrunu pagodināja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis. 

Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis iepazīstināja ar Piebalgas kultūras telpu un tās pieteikšanu nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, kā arī pastāstīja par Cēsīm, kā Latvijas kultūras galvaspilsētu 2025.gadā.

"Vai mēs varam iztēloties, kādai drosmei un ticībai bija jābūt, lai pirms 150 gadiem piebaldzēni sēstos ratos, pamestu savu sētu, savu ciemu un dotos uz Rīgu uz pirmajiem Dziedāšanas svētkiem? Ko tas nozīmēja tā laika cilvēka apziņai un dzīves pieredzei? Daudziem tā bija pirmā reize, kad bija iespēja doties ārpus sev ierastās telpas un satikties ar vēl daudziem simtiem citu latviešu. Tā bija pirmā reize, lai salīdzinātosies. Tā bija pirmā reize saprast, cik ļoti dažādi esam. Pirmie Dziedāšanas svētki kļuva par pamatakmeni nacionālas Latvijas dzimšanai,” uzsver Atis Egliņš-Eglītis.

• Latvijas Nacionālajam kultūras centram un personīgi Signei Pujātei par sadarbību Dziesmu un deju svētku procesa uzturēšanā, kultūras attīstību, padomu un iedvesmu skatīties jaunu apvāršņu virzienā;
• fondam atvērtai sabiedrībai "Dots" un personīgi Ievai Moricai par Rietumu vērtību un demokrātijas lomas stiprināšanu sabiedrībā, kā arī mīlestību pret Cēsīm un būšanu par izcilu sadarbības partneri deviņus gadus. 

Pasākumu bagātināja Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu, absolventu un vecāku ansamblis.