Lāčplēša dienas lāpu gājiens Jaunpiebalgā noslēdzās ar piemiņas brīdi pie Kārļa Zāles pieminekļa “Brīvības cīņās kritušajiem”. Pirms pieciem gadiem Mūzikas un mākslas skolas direktorei Aijai Silai radās ideja par vīrišķīgu muzikālo akcentu lāpu gājiena noslēgumam – senas karavīru dziesmas improvizēta piebaldzēnu vīru un zēnu kora izpildījumā Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

“Pirmajā gadā koris vēl nesanāca, bet bija kārtīgs vīru un zēnu ansamblis. Latvijas simtgadē bija iecere izveidot 100 dziedātāju kori, un gandrīz arī izdevās. Gatavošanās, regulāri mēģinājumi pirms valsts svētkiem jau kļuva par gaidītu tradīciju, bet tad nāca pandēmija ar piespiedu pauzi.

Šoruden jau domāju, ka kordziedāšanas entuziasms būs pārgājis, bet mans dēls, kuram ir desmit gadi, kādu dienu sāka mani tincināt – “Kad sāksies mēģinājumi?” Nodomāju, ja jau mans puika grib dziedāt, tad varbūt citiem arī šī tradīcija iet pie sirds! Pietika ar vienu ierakstu mūsu saziņas vietnē, un sāka birt pieteikumi...” stāsta Aija Sila.

Mēģinājumi sākās oktobrī un ir intensīvi, divas reizes nedēļā. Tie, kuri Jaunpiebalgā nedzīvo pastāvīgi, bet izjūt piederību šai vietai un tradīcijai, repertuāru apgūst attālināti. Improvizētais koris sniedz divus koncertus – Lāčplēša dienā tās ir karavīru dziesmas baznīcā, bet 18. novembra svinībās populāras patriotiskas dziesmas pasākuma noslēgumā, kas izvēršas par nerimstošu sadziedāšanos.

“Mums katru gadu ir vismaz viena ģimene ar trīs paaudžu dziedātājiem korī, šogad tā bija Šāvēju ģimene. Ir tēvi ar dēliem, vectēvi ar mazdēliem. Kad vīri dzied kopā ar puikām... noskaņa ir tieša un patiesa. Tur ir paaudžu saikne, mīlestība pret savu Piebalgu, Latviju un arī spēks to pasargāt. Mūsu dziedāšanā iesaistījies arī vīru koris “Cēsis”, tāpēc aicinu visus, kuri vēlas nākamajā gadā pirms valsts svētkiem pievienoties mūsu improvizētajam korim,” aicina Aija Sila.